Search results for " ēšana"

Psiholoģija (Latvijas Universitātes Raksti, 810. sēj.)

2016

Ēšanas skrīnings bērniem ar autiska spektra traucējumiem: mērījuma “Autiskas uzvedības ēšanas laikā īsais novērtējums” psihometrisko īpašību pārbaude

2016

Pētījuma nosaukums: Ēšanas skrīnings bērniem ar autiska spektra traucējumiem: mērījuma “Autiskas uzvedības ēšanas laikā īsais novērtējums” psihometrisko īpašību pārbaude. Maģistra darba autore: Jūlija Ņestereca, LU maģistru studiju programmas „Uzturzinātne” II kursa studente. Aktualitāte: Ēšanas traucējumu attīstība un uzvedības problēmas ēdienreizēs ir autismam raksturīgas pazīmes. Ir svarīgi pēc iespējas agrīni noteikt traucējumu esamību, izmantojot objektīvus mērījumus, kas adaptēti konkrētai teritorijai ar noteiktu valodu, kultūru un paradumiem. Mērķis: Sagatavot mērījumu ”Autiskas uzvedības ēšanas laikā īsais novērtējums” latviešu valodā un pārbaudīt tā ticamību un validitāti. Metodes:…

Negausīgas ēšanas saistība ar emociju regulāciju un apzinātību

2016

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas savstarpējas saistības pastāv starp negausīgas ēšanas, emociju regulācijas un apzinātības fenomeniem. Pētījumā piedalījās 106 respondenti. Lai noteiktu šīs saistības, tika pielietotas trīs aptaujas: Negausīgas ēšanas skala (The Binge Eating Scale); Emociju regulācijas aptauja (Emotion Regulation Questionnaire); Apzinātības piecu aspektu aptauja (Five Facet Mindfulness Scale). Veiktā pētījuma dati apstiprina, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp negausīgas ēšanas tendenci un grūtībām emociju regulācijā, kā arī saistība starp augstu apzinātības līmeni un negausīgas ēšanas tieksmes trūkumu.

Negausīgas ēšanas saistība ar apzinātību un stresa pārvarēšanas stratēģijām

2018

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp negausību ēšanā, apzinātību un stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēli. Pētījumā piedalījās 105 respondenti vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas: Negausīgās ēšanas skala (The Binge Eating Scale); Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The Coping orientation of Problem Experience/COPE Inventory); Apzinātības piecu aspektu aptauja (Five Facet Mindfulness Scale). Veiktā pētījuma ietvaros tika atklāts, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp negausīgās ēšanas rādītājiem un izvairīšanās stratēģijas izvēli, kā arī starp apzinātības līmeni un negausīgās ēšanas tendenci, un tieši – ka augsti izvairīšanās …

Alma Mater

2016

Emocionālās ēšanas, uztvertā stresa un ēšanas pārliecību saistības sievietēm

2021

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp emocionālās ēšanas, ķermeņa masas indeksa (ĶMI), vecuma, uztvertā stresa un ēšanas pārliecību rādītājiem sievietēm. Kā arī noskaidrot, kuri no uztvertā stresa, ēšanas pārliecību dimensijas un ĶMI rādītājiem statistiski nozīmīgi paredz emocionālās ēšanas rādītājus un kuras no ēšanas pārliecībām statistiski nozīmīgi paredz augstāku ĶMI sieviešu izlasē. Pētījumā piedalījās 192 sievietes vecuma grupā no 18 līdz 66 gadiem ar normālu ĶMI (ĶMI ≤ 25). Pētījumā izmantotas Emocionālās ēšanas aptauja (Emotional Eating Scale (EES), Arnow, Kenardy, & Agras, 1995), Uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale (PSS), Cohen, Kamarck, & Mermelst…

Intuitīvas ēšanas, ķermeņa masas indeksa un ēšanas pārliecību saistība gados jaunākām un vecākām sievietēm.

2016

Pētījuma mērķis bija noskaidrot sakarības starp intuitīvu ēšanu, ĶMI un ēšanas pārliecībām sieviešu izlasē (N=514) un noskaidrot, vai pastāv atšķirības starp gados jaunākām (18-40) sievietēm (n=259) un gados vecākām (41-69) sievietēm (n=255). Pētījumā tika izmantotas intuitīvas ēšanas skala - 2 un ēšanas pārliecību aptauja. Rezultāti norāda, ka gados vecākas sievietes uzrāda statistiski nozīmīgi zemākus rezultātus intuitīvas ēšanas dimensijā „beznosacījumu atļaujā ēst “, statistiski nozīmīgi augstākus rezultātus ēšanas pārliecību dimensijās „ēšanas ierobežošanā starp ēdienreizēm“, „ēšanas ierobežošanā sociālās situācijās“, un „porciju izmēra ierobežošanā“, un zemākus rezultātus sevis apbalv…

Bērna pašapkalpošanās prasmju sekmēšana pirmsskolas izglītības 1.posmā

2022

Kvalifikācijas darba tēma: “Bērna pašapkalpošanās prasmju sekmēšana pirmsskolas izglītības 1.posmā”. Darba autore: Vladislava Geceviča. Darba vadītāja: Inga Stangaine. Darba mērķis: teorētiski analizēt un praktiski izpētīt pašapkalpošanās prasmju sekmēšanas iespējas “X” pirmsskolas izglītības iestādes 1. posma bērniem. Pētījuma saturs: Teorētiskajā daļā tiek sniegts agrās bērnības vecuma bērna vispārējs raksturojums kā arī teorētiski aprakstītas pašapkalpošanās prasmju sekmēšanas iespējas pirmsskolas vidē. Darba empīriskā daļa sastāv no izmantoto pētījuma metožu apraksta kā arī pētāmās grupas un pirmsskolas vides apraksta. Balstoties uz teorijas izstrādes laikā iegūtajām atziņām tiek definē…

3-4 gadus vecu bērnu pašapkalpošanās prasmju veidošana pirmsskolā

2022

Kvalifikācijas darbs ir izstrādāts par tematu “3 – 4 gadus vecu bērnu pašapkalpošanās prasmju veidošana pirmsskolā”. Pētījums veikts ar mērķi teorētiski pētīt un empīriski pamatot 3 – 4 gadus vecu bērnu pašapkalpošanās prasmju pilnveides iespējas pirmsskolas izglītības iestādē. Kvalifikācijas darbs sastāv no teorētiskās un empīriskās daļas. Par teorētiskās daļas bāzi kalpoja tādu zinātnieku pētījumi kā L.R. Allen & B.B. Kelly (2015) V. Golubina (2007), Ē. Kalvāns (2018), Z. Oļiņa (2017), Sha Xie & Hui Li(2019); K. Jeļisejeva (Елисеева, 2021) un citi. Empīriskajā daļā tiek aprakstīts pedagoģiskais pētījums par pirmsskolas bērnu pašapkalpošanās prasmēm, to sekmēšanas iespējām 3 – 4 gadus vecu…

Changes in dietary habits of population during the COVID-19 emergency situation in Latvia

2020

Cilvēkam nonākot neikdienišķā un neziņas situācijā, īpaši tajos gadījumos, kad šī situācija ir ilgstoša vai ir ar neparedzamu ilgumu, mainās uzvedība un ikdienas aktivitātes. Šāda situācija vairumam cilvēku izsauc psihoemocionāla stresa stāvokli. Šādu stresa stāvokli piedzīvoja un piedzīvo joprojām daudzi cilvēki gan Latvijā, gan visā pasaulē COVID-19 pandēmijas izplatības ierobežošanas ārkārtas stāvokļa dēļ. Viena no tipiskām uzvedības izmaiņām ir ēšanas paradumu izmaiņas, kas var izpausties daudzveidīgi, tai skaitā kā neapzināta un stresa ēšana. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai kopš 2020.gada 12.marta izsludinātā ārkārtas situācija Latvijā saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošana…